Melnā piektdiena

Šodienas datuma kombinācija – 13.datums piektdienā – tiek uzskatīta par neveiksmīgu un to mēdz saukt par Melno piektdienu. Numerologi un paranormālo parādību pētnieki tam gan nepiekrīt.

Tiek uzskatīts, ka piektdiena, 13. datums, patiesi var pārvērsties par neveiksmju pilnu dienu tad, ja cilvēki īpaši pie tā piedomā un, pastiprināti pievēršot uzmanību 13. datumam, it kā piesauc nelaimi. Ja cilvēks tic, ka piektdiena, 13. datums, var būt arī lieliska diena, tā droši vien arī būs. Bailes no cipara “13” zinātniski sauc par tridekafobiju.
Bailes no cipara “13” tomēr iespaido mūsu sadzīvi. Gadās, ka lidmašīnās neatrodam 13.vietu, viesnīcās – 13.istabu, slimnīcās – 13.palātu, augstceltnēs – 13.stāvu. Citkārt mājas numuram 11 seko 15 vai 11a.
Jau kopš Bībeles pirmsākumiem (Ādams un Ieva aizliegto augli baudīja piektdienā; Kristus krustā tika sists piektdienā) un, iespējams, vēl senāk skaitlis 13 un piektdiena ir ar diezgan negatīvu nozīmi, bet šī kombinācija kopā salikta tikai divdesmitajā gadsimtā. Šo leģendu lielā mērā radījuši masu mediji, un tā, visticamāk, nāk no Amerikas pēc biržu krīzes sākuma 1927. gadā. Tā ievadīja ekonomisko drudzi un lielās depresijas laiku. Biržu krīze sākās piektdienā, kas bija 13. datums, un noticis tas esot tieši trīspadsmitos un trīspadsmit minūtēs. Vārgos iebildumus, ka krīze esot sākusies jau dienu iepriekš, prese nedzirdēja un netiražēja. Šai dienai tika dota iesauka – Melnā piektdiena, un leģenda kļuva nemirstīga.
Amerikā pēc Otrā pasaules kara uz kino ekrāniem iznāca šausmu filmas “Piektdiena. 13.” seriāls. Vairāk nekā desmit tās sērijas filmas veidotājiem atnesa milzīgu veiksmi un peļņu, jo stāsts par maniakālo slepkavu, kas savus briesmu darbus pastrādāja trīspadsmitajā datumā, kas sakrita ar piektdienu, cilvēku miljonus gan šausmināja, gan vilināja.
Vēstures un kultūras spiediena rezultātā radies mīts dzīvo joprojām. Daži pētījumi apgalvo, ka piektdienās, ja tā iekrīt trīspadsmitajā datumā, uz ceļiem notiek vairāk avāriju un negadījumu nekā parastā piektdienā. Ja tā arī ir, tad tam varētu būt psiholoģisks izskaidrojums, jo cilvēki jau ir noskaņojušies un sagatavojušies, ka varētu notikt kas slikts.
Senākais stāsts, kas noticis 13. datumā un piektdienā, saistīts ar 1120. gadā dibināto Templiešu ordeni. Tas ir pieminēts arī mūsdienu bestsellerā “Da Vinči kods”. Templiešu ordenis tika apsūdzēts visādās ķecerībās un iznīcināts 1312. gadā. Tas notika piektdienā, 13. oktobrī.
19. gadsimta beigās Anglijā, mēģinot oponēt Melnās piektdienas mītam, tika uzbūvēts kuģis, kuram deva vārdu “Piektdiena”. Komanda tam tika nofraktēta piektdienā, kapteiņa uzvārds bija Fraidejs (Piektdienis), kuģi ūdenī nolaida piektdienā, no ostas tas izbrauca piektdienā… un kopš tā laika kuģi vairs nekad neviens nav redzējis.


 https://www.youtube.com/watch?v=cIUVeThuNgc

Latvju zīmes

Straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā bieži vien diezgan nepelnīti tiek piemirstas senākas vērtības. Nav nekāds noslēpums, ka latvieši vienmēr zinājuši zīmju spēku un izmantojuši tās, sargājot sevi, saimi un mājokli. Īpašās aizsargzīmes liktas pie dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmā un dārzā - gan akmenī kaltas, gan kokā grebtas, ieaustas jostās un segās, ieadītas zeķēs, izšūtas vai vienkārši uzzīmētas.
http://www.amulets.lv/aktualitates?b=1&lbu=18086

Piedzimšanas mēneša talismans

Lai gan ir sastopami dažādi viedokļi, populārākie piedzimšanas mēnesim atbilstošie dārgakmeņi ir šādi:
Janvāris - sarkanais granāts, kas vada ceļiniekus
Februāris - sārtais ametists, kas pasargājot no dzeršanas
Marts - bāli zilais akvamarīns, jūras dieviešu akmens
Aprīlis - dimants, akmens, kas pirms nopulēšanas izskatās pavisam necils
Maijs - smaragds
Jūnijs - aleksandrīts vai pērles
Jūlijs - rubīns, talismans pret ļaunumu
Augusts - peridots, kuru kādreiz sauca par saules akmeni
Septembris -safīrs
Oktobris - opāls
Novembris - dzeltenais topāzs
Decembris - tirkīzs, kuru Eiropā importēja no Turcijas

Mīti par kaķiem

Kaķa agrākie senči  - lūšveidīgie - radās apmēram 34 miljonus gadu tālā pagātnē. Apmēram pirms 4000 gadiem senie Ēģiptieši sāka pieradināt mazus savvaļas kaķus, tā ka jebkura mūsdienu mājas kaķa senči ir nākuši no Ēģiptes. Grieķi aizveda kaķus uz Eiropu, un no Eiropas ar kuģiem tie tika pārvesti uz vairumu pasaules valstu. 

Svētais kaķis

Tūkstošiem gadu cilvēces lielākie ienaidnieki bija peles: tās apēda pārtikas krājumus un izplatīja slimības. Senie ēģiptieši ievēroja, ka savvaļas kaķi medī peles, un pieradināja tos. Tāpat viņi ievēroja, ka kaķi ir skaisti dzīvnieki un ļoti rūpējās par saviem mazuļiem. Ēģiptieši ļoti mīlēja kaķus un turēja tos savās mājās. Tempļos kaķus godāja kā svētus dzīvniekus. Sākumā tika uzskatīts, ka kaķi pieder Saules dievam, bet vēlāk tos saistīja ar dievietēm un Mēnesi. Kaķu acis, tāpat kā Mēness, spīd Tumsā, un šo dzīvnieku acu zīlītes spēj mainīt formu.

Kaķi saglabāja savu īpašo vietu gan grieķu, gan romiešu, gan skandināvu mitoloģijā, ar viņiem saistītie ticējumi izplatījās arvien tālāk. Ēģiptiešu dieviete Basta jeb Basteta, grieķu un romiešu Mēness dievietes Artemīda un Diāna, skandināvu Freija, kuras ratus velk divi melni kaķi - viņas visas bija kaismīgas mednieces, kuras aizsargāja sievietes - sevišķi mātes - un bērnus. 

Baltie un melnie

Viens no populārākajiem ticējumiem par kaķiem ir šāds: ja kaķis cilvēkam pārskrien pāri pa ceļu, tas nes laimi vai nelaimi. Piemēram, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, un daļā Ziemeļamerikas melnus kaķus uzskata par veiksmes nesējiem, savukārt balti kaķi vēsta nelaimi. Citās Ziemeļamerikas daļās un daudzās Eiropas valstīs ticējumi ir pilnīgi pretēji. Francijā sevišķi laimīgs būs tas, kurš atradīs kaķi ar vienu baltu spalvu.

Velna kaķi

13. gadsimtā Eiropā kaķu statuss mainījās. Pāvests Gregors paziņoja, ka melns kaķis pieder sātanam, un drīz visi kaķi tika saistīti ar raganām. Daži uzskatīja, ka kaķi nodrošina saziņas apmaiņu starp raganām un sātanu, turklāt, daži spējot iemantot dažus no raganu ļaunajiem buramvārdiem. Citi domāja, ka raganas mēdz pieņemt dažādus apveidus un dažkārt iemiesoties kaķos. Tā radās ticējums, ka kaķi var nest nelaimi.

Bailes no skaitļiem

Skaitļi ir vienlīdz maģiski un noderīgi. Gan atsevišķi indivīdi, gan veselas kultūras savulaik ticējušas skaitļu mistiskajai spējai nest labu vai ļaunu. Skaitlis 1 ir pilnīgs, jo to nevar sadalīt. Skaitlis 3 parasti ir laimīgs, sevišķi gadījumā, ja tiek dāvātas trīs vēlēšanās. Savukārt no skaitļa 4 ir jāizvairās Ķīnā, Japānā un Korejā. Lielākajā daļā pārējās pasaules skaitlis 13 - lai gan to veido divi laimīgie skaitļi - ir visnelaimīgākais no visiem. 

Neveiksmīgā maltīte

Agrākais un, iespējams, pazīstamākais māņu ticējums par skaitli 13 ir šāds: ja pie viena galda kopā pusdieno 13 cilvēki, viens no tiem nākamā gada laikā nomirs. Šādā situācijā noteikti ir jāatrod vēl viens viesis. Neviens nezina, kā šis ticējums radies, iespējams, tas saistāms ar Svēto Vakarēdienu - maltīti kurā piedalījās 13 cilvēki. Pēc šīm vakariņām Jūda nodeva Jēzu,un viņš tika sists krustā, taču šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad Jēzus tikās ar saviem 12 mācekļiem, turklāt šis ticējums parādījās ap 19. gadsimtu, gandrīz 2000 gadus pēc Svētā Vakarēdiena.

Apollo 13

Skaitļa 13 iedarbīgums spilgti atklājās NASA trešajā mēģinājumā izsēdināt uz Mēness, un te nav runa tikai par kosmosa kuģa nosaukumu. 1970. gada 11. aprīlī pulksten 13.13 Apollo 13 tika palaists kosmosā. 13. aprīlī nogranda sprādziens kosmosa kuģa skābekļa tvertnē, un tādēļ tika pārtraukta iecerētā misija. Par spīti tam, Apollo 13 veiksmīgi atgriezās uz Zemes kopā ar visu trīs cilvēku apkalpi.

Liktenīgais četrinieks

Ķīnā, Japānā, Korejā un Taivānā skaitlis 4 ir tabu. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs: vārds, ar kuru apzīmē skaitli 4 izklausās līdzīgs vārdam 'nāve'. Šajās valstīs skaitlis 4 netiek iekļauts automašīnu numuru zīmēs, dzīvokļu un māju numerācijā.

Piektdiena, 13. datums

Senajā Romā piektdiena bija nāvessodu izpildīšanas diena, arī Jēzu no Nācaretes sita krustā piektdienā. Britānijā viduslaikos piektdienā mēdza pakārt noziedzniekus, tāpēc piektdiena 13. datumā tiek uzskatīta par sevišķi ļaunu dienu. Angļu valodā vārds piektdiena "Friday" saistāms ar Norvēģu auglības dievieti Freiju, kuras ratus vilkuši melni kaķi. Kristietība šo dievieti pasludināja par raganu, un tas iespējams pastiprināja cilvēku bailes no piektdienas.